Grunts sasaluma dziļums — cik dziļi ieguldīt ūdensvada un kanalizācijas caurules

Kas ir normatīvais grunts sasaluma dziļums

Latvijā klimatoloģiskos rādītājus būvniecībai nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 “Būvklimatoloģija”, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 432. Tā pielikuma 15. tabulā 22 vietām Latvijā norādīts mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums dažādiem atkārtojamības periodiem — dziļums, kāds iespējams reizi 2, 5, 10, 20, 50 vai 100 gados.

Būvnormatīvā skaidrots, ka normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais, un tabulas dati attiecas uz laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam. Tātad skaitļi raksturo grunti bez sniega segas — tādu, kāda ir, piemēram, notīrītā piebraucamajā ceļā vai stāvlaukumā.

Vietai, kas nav iekļauta tabulā, būvnormatīvs paredz izmantot tuvākā tabulā ietvertā punkta rādītājus.

Grunts sasaluma dziļums Rīgā

Rīgai LBN 003-19 15. tabulā mālainai gruntij norādīts šāds normatīvais sasaluma dziļums:

• Reizi 2 gados — 59 cm
• Reizi 5 gados — 80 cm
• Reizi 10 gados — 91 cm
• Reizi 20 gados — 101 cm
• Reizi 50 gados — 112 cm
• Reizi 100 gados — 120 cm

Smilšaina grunts sasalst dziļāk

Būvnormatīvā norādīts, ka smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas un normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Piemēram, Rīgas 100 gadu vērtībai 120 cm smilšainai gruntij pēc šī koeficienta atbilst 144 cm.

Pēc būvnormatīvā minētā novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % — smilšainas un 8 % — kūdrainas. Tāpēc grunts veids konkrētajā vietā ir jānoskaidro, nevis jāpieņem.

Sasaluma dziļums citviet Latvijā

Tabulas dati rāda, ka piejūras vietās normatīvais sasaluma dziļums ir mazāks, bet Latvijas austrumos un augstienēs — lielāks. Mālainas grunts sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados, dažās tabulas vietās:

• Ventspils — 89 cm
• Liepāja — 104 cm
• Stende — 117 cm
• Jelgava — 119 cm
• Bauska — 121 cm
• Skulte — 121 cm
• Saldus — 125 cm
• Dobele — 127 cm
• Priekuļi — 129 cm
• Skrīveri — 136 cm
• Zosēni — 140 cm
• Alūksne — 149 cm

Kanalizācijas cauruļu dziļums — ko nosaka LBN 223-15

Latvijas būvnormatīvs LBN 223-15 “Kanalizācijas būves” (Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 327) 67. punktā nosaka pašteces cauruļvadu ierīkošanas dziļumu līdz caurules ārējai virsmai: cauruļvadiem ar iekšējo diametru līdz 500 mm tas ir par 0,3 m mazāks nekā grunts iespējamais normatīvais sasalums reizi 100 gados, bet ne mazāks par 0,7 m. Cauruļvadus, kas ierīkoti 0,7 m dziļumā vai seklāk, aizsargā no caursalšanas un virszemes transporta iedarbības.

Piemēram, ja Rīgā mālainai gruntij normatīvais sasalums reizi 100 gados ir 120 cm, privātmājas pašteces kanalizācijas caurulei šī formula dod vismaz 0,9 m līdz caurules virsmai. Pašteces kanalizācijas caurule var atrasties seklāk par sasaluma robežu, jo tajā ūdens nestāv pastāvīgi un notekūdeņi parasti ir siltāki par apkārtējo grunti. Tomēr ieplakās, kur nepareiza slīpuma dēļ caurulē paliek ūdens, tas var aizsalt.

Galīgo dziļumu nosaka projektā vai izbūves risinājumā, ņemot vērā arī caurules materiālu, grunti un slodzes.

Ūdensvada dziļums — ko nosaka LBN 222-15

Latvijas būvnormatīvs LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves” (Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 326) 164. punktā nosaka, ka ūdensvada būvniecības dziļumu līdz caurules apakšai nosaka, ņemot vērā virszemes transporta slodzi un krustošanos ar citām pazemes komunikācijām, un tam jābūt vismaz par 0,5 m lielākam par dziļumu, kādā gruntī iespējama 0 °C temperatūra.

Ūdensvadā ūdens stāv arī tad, kad to nelieto, tāpēc tas ir jutīgāks pret sasalšanu nekā pašteces kanalizācija. Ja ūdensvadu un kanalizāciju iegulda vienā tranšejā, dziļumu katrai caurulei nosaka atsevišķi pēc tās prasībām.

Ja caurules nevar ieguldīt pietiekami dziļi

Normatīvo dziļumu ne vienmēr var sasniegt — piemēram, ja pieslēguma vieta tīklā ir sekla, gruntsūdens ir augstu vai caurule iziet no mājas pamatiem nelielā dziļumā. Tad projektā paredz papildu aizsardzību:

• Cauruļu siltināšanu ar siltumizolācijas čaulām vai plātnēm virs caurules
• Rūpnieciski siltinātas caurules un ūdensvadam — arī apsildes kabeli, ja to paredz projekts
• Aizsardzību pret transporta slodzi vietās, kur caurule šķērso piebraucamo ceļu vai stāvlaukumu
• Īpašu uzmanību posmam pie ēkas pamatiem un vietām, kur sniegu regulāri notīra

Gruntsūdens, drenāža un sala cilāšanās

Mitrā mālainā vai putekļainā gruntī sasalstošais ūdens var cilāt grunti — to sauc par sala cilāšanos. Tā var izkustināt nepareizi iegultas caurules, akas un segumus. Tāpēc cauruļu pamatnei un aizbēršanai izmanto piemērotu materiālu, bet vietās ar augstu gruntsūdeni vai sliktu ūdens novadīšanu izvērtē drenāžu.

Augsts gruntsūdens līmenis ietekmē arī pašu izbūvi: tranšeju var nākties atsūknēt, un pazemes tvertnes jānostiprina pret uzpeldēšanu.

Ko tas nozīmē jūsu objektam

Tabulas vērtības ir sākumpunkts, nevis gatavs risinājums. Precīzu cauruļu dziļumu nosaka projektā vai izbūves risinājumā, ņemot vērā grunts veidu, gruntsūdeni, pieslēguma vietas atzīmi, reljefu un slodzes. Plānojot ūdens vai kanalizācijas pieslēgumu, pirms darbu sākšanas pārbaudiet:

• Kurš LBN 003-19 tabulas punkts ir tuvākais jūsu objektam un kāda tur ir grunts
• Kāds dziļums pieslēguma vietā norādīts tehniskajos noteikumos
• Vai trasē ir posmi, kur normatīvo dziļumu nevar sasniegt un vajadzīga siltināšana
• Vai kanalizācijai pietiek krituma līdz pieslēguma vietai vai iekārtai

Avoti

Rakstā izmantoti oficiālajā tiesību aktu portālā likumi.lv publicētie spēkā esošie normatīvie akti: Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumi Nr. 432 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 “Būvklimatoloģija”” (pielikuma 15. tabula), Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 “Kanalizācijas būves”” (67. punkts) un Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 326 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves”” (164. punkts).

Normatīvie akti var tikt grozīti, tāpēc projektēšanā vienmēr izmanto to aktuālo redakciju.